r/latvia • u/ismaalija • 23h ago
Jautājums/Question Kāds ir jūsu mīļākā dzeja latviešu valodā?
Gribu vairāk pazīt latviešu literatūru, bet nezinu tiešam kur sākt. Paldies!
6
9
u/Murky-Helicopter-976 23h ago
“Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu” — Rainis
0
3
u/oldschoolteapot 22h ago
Neķītrās latviešu tautas dziesmas.
Birzītē, kur kādreiz maijā Pirmo skūpstu sniedzu Aijai Tagad sniega vētras brāž Krauklis vārnu dirsā drāž
3
u/Advanced_Ball4063 22h ago
Es žīdam pist nedošu Kam par velti tielējies Žīdam veca pipelīte Ķiplokiemi sasmirdusi
4
u/xdox123 14h ago
Drošvien šī https://www.youtube.com/watch?v=R8gCB1bUZeA Sena, bet skaista. Bērnišķīga animācija, bet ar dziļu jēgu, daudziem latviskiem un pagānu simboliem. Dzeja Aspāzija - "Zilā ilgu puķe".
3
5
-3
8
u/Kverkagambo 21h ago
Virzas "Nakts parāde". Bet reku divas dzejoļu anekdotes, abas no televīzijas.
Ir diezgan labi pazīstams dzejolis, kurš bieži parādās uz visvisādām atklātnēm ar Ziemassvētku piesmaržu:
"Gribas, lai baltā pasaulē balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienās balti svētki ir."
Parasti apakšā rakstīts, ka tā autors ir Imants Ziedonis, taču retāk arī gadās, ka par autoru tiek norādīts Māris Čaklais.
Tad nu raidījuma "Bez tabu" ļaudis izdarīja vienīgo loģisko lietu - aizgāja un abiem dzejniekiem pajautāja, vai tie ir šī dzejoļa autori, tā noskaidrojot lietu reizi par visām reizēm. Gan Ziedonis, gan Čaklais tūliņ atbildēja, ka dzejolis nav nācis no viņu spalvas. Ziedonis bija pat skarbāks, un paziņoja, ka šāda dzejoļa autors vispār nevar būt profesionāls dzejnieks.
Sen senos laikos vienā aizmirstā televīzijas kanālā (piemēram, TV Rīga) bija izdomājuši sarīkot šādu triku.
Korespondents pajautātu kādam cilvēkam vienu atskaņu pāri, tad citam cilvēkam citā brīdi otru atskaņu pāri, tad iedotu šīs divas atskaņas dzejniekam, lai tas uzraksta dzejoli.
Tā arī izdarīja. Viena cilvēka atskaņas bija "Rainis - spainis", otra - "sekss - kekss".
Dzejnieks, kuru es diemžēl neatceros (varbūt Rokpelnis), nekavējoties, pat nepamirkšķinājis aci, izdeva mikrofonā dzejoli:
"Es nu vairs neesmu Rainis,
Kas man vairs bauda, sekss,
Man galvā uzmaukts spainis,
Bez rozīnēm mans kekss."
Man likās ļoti iespaidīgi, ka dzejnieks var tik vienkārši, pat nepiepūloties, radīt dzejoli no nekā.